LV as home, Part 1

Still working on my own explanation clarifying why and how LV feels like home, but as a starter, let me present the lyrics of a song. The song is from a boy band Tranzits but the words give me goosebumps every time I hear them. So I guess if you read this and can relate, that's the beginning of this conversation (as the first lines of the lyrics indicate). :)

Es gribu Tev ko pajautāt
Vai esi redzējis Latviju rītausmā – ja jā
Tad varam sākt
Par sajūtām
Kuras visskaudrāk mēs izjūtam tālu no mājām
Kā ceļš
Kā valoda
Tās vieno mūs un tās atņemt vai nopirkt tie nespēs
Ir laiks
Ar sevi sākt
Ko dalīt vienmēr ir bijis un būs

Piedz.
Kamēr vasaras rītos no ziedošām pļavām balta migla pacelsies
Lai cik tālu bijis vienalga ko darījis ceļš mans mājup ies
Ja ikviens savu sirdi no bailēm un pagātnes sārņiem iztīrīs
Strauts kas tek man gar mājām gadu tūkstošiem ilgi atkal tecēs tīrs

Un var jau būt
Sen liekas Tev
Ka citur zaļāka zāle un skaistāk dzied putni
Kā tiem no tuksnešiem
Kas izvelk saknes un ripo – kur labi tur mājas
Cik daudz vēl spēka būs
Jo kalnam augstajam neredz ne gala ne malas
Bet reiz ir jāsaprot
Ka tikai kopā tur uzkāpt būs lemts

Varbūt ka esmu naivs
Un viss tikai cīņa ar vējdzirnavām
Bet kamēr tecēs strauts
Mana ticība nezudīs